Patiesībā man ir pats skaistākais, pats lieliskākais iemesls manai nerakstīšanai, un tas ir mūsu mazais Matīsiņš, kurš pēdējos sešus mēnešus ir mans priekšnieciņš visās jomās - ēšanā, dzeršanā, gulēšanā, strādāšanā un arī nestrādāšanā.
Neskatoties uz visiem priekiem , ko šāds mazs ķipars spēj dot, šajos mēnešos ar vienu kāju biju smagā gastronomiskā depresijā, no kuras mani patstāvīgi glāba mans mīļotais, piedāvādams simts un vienu putru variantu. Ēdu putras, bet diendusā sapņoju par ceptu desiņu kalniem, šmorētām vistiņām, marinētiem gurķīšiem, nerunājot par regulāru ieniršanu ogu - putukrējuma mākoņos. Es tagad tik labi saprotu tos, kuri cenšas ievērot diētas. Es jūs tiešām, tiešām saprotu! Vēl joprojām nesaprotu , kas bija smagāk - tas, ka pati nevarēju ēst visu , kas kārojās vai tas, ka nevarēju gatavot. Abi vienlīdz smagi momenti. Un tiesa vien tam teicienam IR. Neēdis cilvēks ir dusmīgs cilvēks.
Arī šobrīd ir jāseko tam ko ēdu, bet nu esmu vecājās sliedēs - es atkal gatavoju! Tā ka....paceļam glāzes un stingri nosolamies, ka visas garšīgās lietas un pārējās sirdslietas tiks atrakstītas, pārrakstītas, iemūžinātas ogumeitenes emuārā. :)... pirmās receptes pavisam drīz ...
... bet šajā reizē pāris zipšņi no vasaras darbiem un nedarbiem :)
Arī šovasar mums bija tas gods pabūt pāris kāzās !
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru