Ogumājas neguļ, viss notiek !

Kauns pašai no sava slinkuma :)

Atkal tika ieturēta lielāka pauze blogpasaulē, bet tas nebūt nenozīmē to, ka ogumājās viss apstājies. Pagājušo gadu nobeidzām ar pārvākšanos uz lielāku sērkociņkastīti. Vairāk kā mēnesi likām un pārlikām mantas. Un tikai tagad varu teikt, ka apmēram kaut kā esam iekārtojušies. Ar jaunu telpu, papildus esam ieguvuši daudz jaunus draugus. Peles, pelītes, kas šajā dzīvoklī mūs ir pieņēmušas kā savējos, jo nebaidās dienas vidū lēnā garā pastaigāties pa galvenās istabas centrālo daļu un maza kaķmeitene, kas atrada mūs un mēs viņu, vārdā Tince...tas gan tāds pagaidu vārds, jo vēl īsti nesaprotam, kāds nosaukums tai būtu īstais. Nekad nebiju iedomājusies, ka pilsētas dzīvoklī, 4 stāvā, var dzīvot vesela peļu saime.

Mēs uz tevi ceram, Tince ! Esi zvērs, parādi, kas šajās mājās ir saimniece.

Ziemassvētkus sagaidījām ļoooti mierīgi, jo bija lielais sagurums pēc ziemas kāzām par kurām rakstīju pēdējā ierakstā. Uzreiz pēc svētkiem es, mamma Kajīna, saķēru vēdervīrusu un tā pa ķēdītei visi draudzīgi izslimojām punčslimību. Pirmo gadu Jaunā gada ballītes galds bija tukšs, jo neviens uz ēdienu paskatīties nespēja.
Šobrīd ogumājās rosīgs klusums. Pamazām tiek pārcilātas sēklu paciņas, podiņi un sapņi par basām kājām dārzā zem ābeles. Ļoti gaidu pavasari.

Vēl viena laba ziņa - mēs joprojām ēdam un joprojām izmēģinam jaunas receptes :)  Tā, ka jaunumi būs.
Bet šajā ierakstā lieku atskaiti no ziemas kāzām. Tā kā tuvākajā laikā kāzu darbi un nedarbi kļūs pavisam oficiāli, tad arī šim blogam drīz pievienosies brālis. Par to tad vēlāk.

"Ilgi un laimīgi" ziedo un  ziemo kopā ar jauno pāri Daci un Ritvaru.
foto : Sintija Erta

mani foto

foto Sintija Erta

 un atkal manējie :)