2012. gada 28. februāris

Sarkankāpostu desiņas ar rozmarīnu

Ziemā ēdām un joprojām ēdam ļoti sātīgi. Gaļas un sildošu garšvielu daudz vairāk nekā vasarā.
Šī ir forša alternatīva latviešu sautētajiem kāpostiem ar desiņām. Garša stipra, salda, skābena un nedaudz cukuraina.
 Top recepte šoziem :) Iedvesmojos no BBC Good Food ikmēneša žurnāla, kuru joprojām silti iesaku iegādāties!



sarkanais kāposts (ja liels, tad ņemam pusi)
nepilna ēdamkarote sviesta
1 liels sarkanais sīpols
125ml sarkanā vīna etiķa (var izmantot arī  balzāmetiķi, būs pikantāk )
140 g brūnā cukura
300 ml ūdens
1 čili
3 zariņi rozmarīna
1 liels ābols
4-5 mednieku desiņas
olīveļļa
sāls

Sagriežam kāpostu ne pārāk biezās šķēlēs. Čili iztīram no sēkliņām un arī sagriežam plānās šķēlītēs. Ja gribas vairāk asuma, tad sēklas ņemt ārā nevajag. Ābolu sagriežam kubiciņos. Rozmarīnu atdalam no kātiņiem. Sīpolu sagriežam pusripās.


Visu sagriezto liekam sautējamā katlā. Pievienojam vīna etiķi, cukuru, sviestu un ūdeni + nedaudz sāli un piparus. Kārtīgi samaisam un uz lielas uguns sākam visu sautēt, līdz viss sāk "burbuļoties". Tad samazinam uguns liesmu, liekam vāku virsū un turpinam sautēt apmēram pusotru stundu, ik pa laikam apmaisot. Uz beigām jāseko vai viss škidrums nav izsautējies. Ja tā ir noticis, tad pievieno vēl nedaudz ūdens.


Desiņas sagriež sev vēlamā izmērā. Pievieno kāpostiem, kārtīgi iemaisa. Turpina sautēt vēl 20 min. AR VĀKU. Pēc šīm 20 min. noņemam vāku un pasautējam vēl 10 min. Vispār jau jāskatās kā tas viss izskatās, jo bija reizes, kad kāpsoti bija gatavi ātrāk. Pasniedz ar vārītiem kartupeļiem.

                                             
Tā kā ziemā ar to fotografēšanu ir kā ir un ātri paliek tumšsss, tad to īsto bildi pārknipsēju no žurnāla. Gala rezultāts izskatās šādi :



 Ideāli  :)




2012. gada 26. februāris

Ogumājas neguļ, viss notiek !

Kauns pašai no sava slinkuma :)
Atkal tika ieturēta lielāka pauze blogpasaulē, bet tas nebūt nenozīmē to, ka ogumājās viss apstājies. Pagājušo gadu nobeidzām ar pārvākšanos uz lielāku sērkociņkastīti. Vairāk kā mēnesi likām un pārlikām mantas. Un tikai tagad varu teikt, ka apmēram kaut kā esam iekārtojušies. Ar jaunu telpu, papildus esam ieguvuši daudz jaunus draugus. Peles, pelītes, kas šajā dzīvoklī mūs ir pieņēmušas kā savējos, jo nebaidās dienas vidū lēnā garā pastaigāties pa galvenās istabas centrālo daļu un maza kaķmeitene, kas atrada mūs un mēs viņu, vārdā Tince...tas gan tāds pagaidu vārds, jo vēl īsti nesaprotam, kāds nosaukums tai būtu īstais. Nekad nebiju iedomājusies, ka pilsētas dzīvoklī, 4 stāvā, var dzīvot vesela peļu saime.
Mēs uz tevi ceram, Tince ! Esi zvērs, parādi, kas šajās mājās ir saimniece.




Ziemassvētkus sagaidījām ļoooti mierīgi, jo bija lielais sagurums pēc ziemas kāzām par kurām rakstīju pēdējā ierakstā. Uzreiz pēc svētkiem es, mamma Kajīna, saķēru vēdervīrusu un tā pa ķēdītei visi draudzīgi izslimojām punčslimību. Pirmo gadu Jaunā gada ballītes galds bija tukšs, jo neviens uz ēdienu paskatīties nespēja.
Šobrīd ogumājās rosīgs klusums. Pamazām tiek pārcilātas sēklu paciņas, podiņi un sapņi par basām kājām dārzā zem ābeles. Ļoti gaidu pavasari.
Vēl viena laba ziņa - mēs joprojām ēdam un joprojām izmēģinam jaunas receptes :)  Tā, ka jaunumi būs.
Bet šajā ierakstā lieku atskaiti no ziemas kāzām. Tā kā tuvākajā laikā kāzu darbi un nedarbi kļūs pavisam oficiāli, tad arī šim blogam drīz pievienosies brālis. Par to tad vēlāk.

"Ilgi un laimīgi" ziedo un  ziemo kopā ar jauno pāri Daci un Ritvaru.
foto : Sintija Erta








mani foto



foto Sintija Erta
 un atkal manējie :)