2011. gada 30. jūnijs

Spagetti ar brokoļiem un anšovu rīvmaizi



Brokoļi ir dārzeņi, kurus varētu ēst katru dienu. Tāpat kā makaronus. Makaroni /pasta/ un brokoļi sader kopā ideāli.
 Izmēģini šo recepte un tu to gatavosi vēl un vēl :)


4 porcijām

350 g garo makaronu / spagetti/
350 g brokoļu vai tik cik pašam tīk
olīveļļa
6 anšovu filejas
2 ķiploku daiviņas
čillli pipars bez sēklām
100 g rīvmaizes ( neiesaku latviešu rīvmaizi, ar to īsti nesanāk )
sāls






Šie te ir manā dārzā izaudzēti brokolīši. Nekādi dižie nav, bet tomēr -
mani pirmie, tāpēc es ar tiem lepojos :)

1. Vāram spagetti. Atceramies tos nepārvārīt. Seko uz paciņas norādītajam laikam.
2. Apmēram minūtes trīs iepriekš makaroniem pievienojam brokoļus, kas sadalīti mazās rozetēs.

3. Gatavojam rīvmaizi. Pannā ielejam nedaudz olīveļļas, ēdamkarotes piecas, sešas. Kad panna uzkarsusi, liekam pannā sasmalcinātus ķiplokus, sasmalcinātu čili un sagrieztus anšovus. Visu apcep MAISOT. Anšoviem vajadzētu izkust un veidot tādu kā mērcīti.


4. Pievieno rīvmaizi un maisa tik ilgi kamēr tā kļūst zeltaini brūna. Te jāskatās, lai nepiedeg. Tāpēc maisam, maisam un maisam.
5. Spagetti ar brokoļiem nosusina caurdurī un liek atpakaļ katlā. Vienu trešdaļu rīvmaizes un nedaudz olīveļļas pievieno makaroniem. Samaisa. Ja trūkst sālīša, var to pievienot tagad. Ja vēlas, var iegriezt kādu zaļumu, piemēram pētersīļus.

Pasniedz ar pārkaisītu atlikušo rīvmaizi.



Bildē izskatās, ka brokoļu gandrīz nemaz nav un tā jau arī bija. Tik cik pirmā raža bij, tik bij.  :) Un arī čili nelikām, jo mazajam ēdājam tos vēl ēst nedrīkst. Jūs gan - sekojiet receptei :)

Un pats galvenais. Sataisot šādu rīvmaizi, jūs varēsiet baudīt ne tikai makaronus. Jebkuri sautēti, sutināti vai cepti dārzeņi kopā garšos vienkārši lieliski. Itāļi šādu rīvmaizi sauc par viltoto parmezāna sieru. To bieži izmantoja reizēs, kad siers nebija pieejams. Un tiešām - tas kaut kur, kaut kādās niansēs tiešām atgādina parmezānu.

Visu garšīgu,
ogumājas


2011. gada 29. jūnijs

Vasaras dārzeņu sacepums ar sieru


Ar šo ēdienu sākās mani kulinārie ceļojumi un izmēģinājumi garšu pasaulē.
Neatceros kurā žurnālā sameklējām recepti, bet bildi atceros kā šodien.  :)
Oriģinālajā receptē klāt nāca baklažāni, bet ar tiem man pagaidām un joprojām ir "NEdraudzīgas" attiecības, pie kā vainīga ir pirmā tikšanās. Tie bija trekni, eļļā peldoši, sīvi un neglīta paskata baklažāni.
Bet es ļoti, ļoti gribētu šai sakarā laboties. Šodien atradu, vai pareizāk sakot - tā atrada mani, recepti no dikti aktīvas blogotājas Lindas, kas ar savu receptes aprakstu mani gluži vai piespieda pārvarēt savu "baklažānu fobiju". Ar to tad arī sākšu savas brrrrieeeeesmas pārvarēt :) 
Baklažānu un ķiploku pastēte un citas Lindas receptes meklē šeit :  Lindas virtuve

Griežamies atpakaļ pie sacepuma.

Sacepums pats pa sevi viegls. Sāta sajūtu dos siers, un paēdis jutīsies visizsalkušākais ēdājs.

4 ļoti lielām porcijām vajadzēs :    

1 lielu puķķāpostu
2 vidēja izmēra jaunos kabačus        
3 vidēja lieluma tomātus
1 sīpolu
2 daiviņas ķiploka
sāli, piparus
200 - 300g Krievijas vai Holandes sieru

mērcei:
skābs krējums
1 ķiploka daiviņa
dilles vai citi zaļumi pēc izvēles


1. Puķkāpostu sadala rozetēs. Ar nazi griezt nav forši. Dalam ar rokām.
2. Sagriežam nelielos kubiciņos kabaci. Ja tie ir nelieli, tad nekādas sēklas ņemt ārā nevajag un var griezt ar visu mizu.
3. Sasmalcinam ķiploku un sīpolu.
4. Noplaucējam tomātus verdošā ūdenī un tad noņemam mizu, jo sacepumā un visur citur mizas NAV forši. Notīrītos tomātus sagriežam nelielos gabaliņos.
5. Vispirms liekam cepties puķkāpostus. Ja visu gribās ātrāk, tad tos pirms cepšanas var apvārīt.
6. Pēc brītiņa liekam klāt kabačus, sīpolus un ķiplokus. Sautējam, ik pa laikam apmaisot.
7. Kad kabači ir puslīdz gatavi, pievienojam tomātus. Turpinam sautēt, ik pa laikam apmaisot.


8. Kad visi dārzeņi ir gatavi, pārkaisam tiem pāri rīvētu sieru. Liekam vāku virsū un pagaidam līdz siers ir izkusis.

Sacepumu pasniedz ar krējuma mērci. Krējumam pievieno sasmalcinātu ķiploku, dilles vai citus zaļumus, sāli un piparus.



 Viss vienkāršais ir tas labākais!

LAI DZĪVO DĀRZĒŅI :)


2011. gada 16. jūnijs

Bumbieru un zilā siera salāti ar rukolu, valriekstiem un grauzdētu maizi


Nekādas gaļas. Tikai viegli salātiņi.
Šie būs kā reiz...viegli, sulīgi un sātīgi.

1/2 klaipiņa fraņču maizītes
rukola
125 g sadrupināta zilā siera
2 gatavi, sulīgi bumbieri
120 g grauzdētu valriekstu vai pekanriekstu

mērce :
125 ml olīveļļas
2 ēdamk. citronu sulas
sāls un malti melnie pipari


1. Noamzgājam, nosusinam rukolu. Kārtojam to lielā, lēzenā bļodā vai uzreiz dalam porcijās un liekam atsevišķos šķīvjos. (norādītais daudzums ir 4 porcijām).


2. Franču maizīti apcep cepeškrāsnī vai uz pannas.  Pievieno nedaudz olīveļļas un apcep zeltaini brūnas.

3. Sagriežam daiviņās bumbieri un sagriežam vai salaužam gabaliņos apcepto maizi.
4. Visu kārtojam šķīvjos vai bļodā. Bumbierus, sadrupināto zilo sieru, maizi un riekstus.
5. Lēnām un uzmanīgi iemaisam mērci, kas ir pagatavota no olīveļļas, citrona sulas, sāls un pipariem.

... gatavs, gatavs, gatavs... 

ogumāju svarīgākais gardēdis salātus novērtēja kā ēdamus...tātad - tas nozīmē, ka salāti labi...

...lai garšo arī jums...

2011. gada 10. jūnijs

Rabarberu uzpūtenis ar vaniļas mērci


Sākšu jau ar to, ka man nekāds uzpūtenis nesanāca. Tā kā nebij kur nomērīt proporcijas, tad sastāvdaļas likām uz aci. Pareizāl sakot - uz mana kundziņa aci. (mūsu "acis" bieži vien rāda atšķirīgi). Jūs gan...taisiet kā norādīts receptē :)
Lai arī uzpūtenis vairāk izskatījās pēc IZpūteņa, tas garšoja lieliski. Nu tāds riktīgs karstas vasaras saldais grēciņš.

Skābs rabarberis + salda vaniļas mērce....savienība uz mūžu :)

recepte 4 bļodiņām

300g rabarberu
170 gr cukura
70 g mannas
550 ml ūdens

vaniļas mērce

3 olu dzeltenumi
100 g cukura
600 ml piena
vaniļas cukurs pēc garšas

  1. Liek vārīties rabarberus. Pievieno cukuru. Vāra līdz tie ir pinīgi mīksti. 
  2. Lēnām maisot pamazām pievieno mannu. Vāra uz mazas uguns kamēr manna uzbriest. Visam būtu jāizskatās pēc pašķidras putras. Ja ir par šķidru, tad pieliekam vēl klāt mannu.
  3. Liek atdzesēties.
  4. Gatavo massu riktīgi jauzkuļ. Ar mikseri diezin ko labi nesanāca. Jāņem vecais, labais rokas kuļamais.
  5. Kuļam, kuļam līdz uzpūtenis ir pārvērties gaisīgās rabarberu putās. Liekam pūteni atpūsties. Vēlams vēsā vietā.
  6.  
  7. Gatavo mērci. Sakuļ olas dzeltenumus ar cukuru gaišās putās. 
  8. Liek katliņā un uz lēnas uguns, maisot, pa daļām pievieno pienu. Turpina maisīt līdz mērce nedaudz sabiezē. Nevajadzētu pārāk ilgi karsēt un nekādā gadījumā uzvārīt. Uz beigām pievieno vaniļas cukuru pēc garšas. Mērci atdzesē.


...un tad....un tttaaaaddddd...
krītam iekšā saldā rabarberu debesssssmannāāā...


...saldas un veldzējošas jums šīs karstās vasaras dienas...

...un sargājiet pašus mazākos no karstās saules...mūsu zirnīts vakar pārkarsa, un šodien jau cīnāmies ar lieliem grādiem un sliktu pašsajūtu...

Ah, jā...un neaizmirstiet skābo brīnumu sasaldēt ziemai...kūkām, desertiem un sniega bumbām :)



2011. gada 9. jūnijs

Ogumāju aukstā zuppa


Ir agrs rīts, bet saule jau cepina. Varētu padomāt, ka darbā tai piešķirtas virsstundas.
Tādā karstumā negribās neko. Ja nu vienīgi ēnu, daudz ēnas, atvēsinošu padzērienu un kaut ko ēdamu. Piemēram aukstu, aukstu zupu.
Laikam jau šajā receptē mums nekā jauna nav, ja nu vienīgi divas sastāvdaļas bez kurām ogumāju aukstā zupa nav iedomājama. Tās ir selerija un saldais krējums. Viss pārējais - klasika. Bietes, gurķis, redīss,ola,desa un daudz zaļumu.

Še ku, re ku recepte :


marinētas bietes
lociņi
redīsi
gurķis
dilles
laba desa
vārītas olas
selerijas kāti
2 ķiploku daiviņas
ķefīrs
paciņa saldā krējuma
sāls
etiķis, ja gribās asumiņu






Sagriežam visas sastāvdaļas(izņemot olas) cik nu lielos gabaliņos gribās. Seleriju gan vajadzētu griezt diezgan smalki, la tā nenomāktu visu zupas garšu. Un daudz viņu arī nevajag. Uzlielo latlu pietiks 2 kātiņi. Kad tas ir izdarīts, visu pārlejam ar verdošu ūdeni. Ūdeni vajag tieši tik daudz, lai tas nosegtu visus sagrieztos dārzeņus. Es nezinu no kurienes šis solis ir nācis, bet kopš sevi un auksto zupu atceros, tas tā vienmēr ir bijis. Domājams, ka tad dārzeņi un zaļumi viens ar otru labāk sadraudzējas.
Kad ūdens nedaudz atdzisis, lejam klāt ķefīru un saldo krējumu. Saldais krējums zupai dod ekstra maigumu un krēmīgumu.Visu kārtīgi samaisam, pieberam sāli pēc garšas. Pievienojam  arī etiķi, ja vispār to gribas. Mēs pēdējā laikā to vairs nelietojam, jo zuppu ēd arī mazie ogumāju ēdāji. Liekam katlu ledusskapī un gaidam kad zuppa ir riktīgi auksta. Pievienojam sagrieztu olu un visu samaisam. Veldze karstai dienai gatava.



...lai prieks par vasaru...