2011. gada 15. februāris

Susurmaize jeb kēksiņš ar šokolādes krēmu

Par Susurmaizi to nosaucu tāpēc, ka tā ir mana vecākā Susura sapņu maize. Viņš to varētu ēst brokastīs, pusdienās, vakariņās un vēl pa reizei starp visām nosauktajām ēdienreizēm. Es, kā gādīga māmiņa, esmu pret šokolādes krēma lietošanu ikdienā, un pēdējā laikā tas mūsu mājās parādās tikai tad, kad to pa kluso atnes mūsu macaniņa (Susura vecmāmiņa).
Uzgāju šo recepti jaukā blogā http://theitaliandishblog.com/ un nolēmu, lai nu šoreiz iet - palutināsim lielo bērnu ar kaut ko viņa gaumē.
Uzreiz teikšu, ka šo kēksiņu ēst siltu nevarēs. Tas vislabāk garšos nākamajā dienā vai pēc vairākām stundām, kad pilnībā būs atpūties.
Pabrīnījos, ka tas tik ilgi jācep. Stunda un 10 min. Protams, ka man likās, ka tas ta kā par daudz, ņēmu kēksiņu ārā ātrāk. Nu ja, kēksiņš iekšā bija galīgi šķidrs. Tā iet neticīgajiem un nepacietīgajiem :) Tik ilgi cepot, maizītei apdega augšiņa, bet man ir tādas aizdomas, ka mana plīts sākusi niķoties un pēdējo 3 pīrāgu "augšiņas'" tā sacepa pamatīgi melnas!



Susurmaize sastāv no :

1/2 glāzes miltu
1/4 tējkarote sāls
3/4 tējkarote cepamā pulvera
1 glāze sviesta (es ņēmu gandrīz visu paciņu)
1-1/4 glāzes cukura
4 lielām olām, istabas temperatūrā
2 tējkarotes vaniļas ekstrakta (man šoreiz nebija, izmantoju vaniļas cukuru)
lielā burciņa Nutellas šokolādes krēma


  1. Vispirms sagatavo cepamo formiņu. Es to ietaukoju ar sviestu, pārkaisīju ar miltiem + ieliku cepampapīru, lai kēksu varētu vieglāk izņemt ārā.
  2. Bļodā samaisa miltus, cepamo pulveri un sāli. Noliek maliņā.
  3. Sakuļ sviestu ar cukuru. Es mīklu jaucu virtuves kombainā.
  4. Turpina kult, pievienojot olas. Tās jāliek pa vienai, pārliecinoties, ka katra ola ir kārtīgi iemaisījusies.
  5. Kad tas ir izdarīts, uz lēnā ātruma kuļot, pievieno miltu maisījumu. Tas arī jāber pa daļām, kamēr viss kārtīgi samaisās. Tad pievieno vaniļas ekstraktu un vēlreiz kārtīgi visu samaisa.
  6. Tagad sekos pati piņķerīgākā receptes daļa. Ņem kēksa formu un daļu mīklas klāj iekšā. Tad ņem Nutellu un ar karoti vai nazīti smērē daļu krēma virsū ieklātajai mīklai. Smērēt ir visai grūti, bet ne neiespējami. Tad atkal klāj mīklu, atkal krēmu un vēlreiz mīklu.
  7. Liek cepties 180 grādos uz stundu. Ar ķociņu pārbaudam vai ir gatavs. Iespējams, ka vēl vajadzēs cept minūtes desmit.
  8. Kad Susurmaizīte gatava, tai ir jāļauj atpūsties. Ar ieklāto sviesta papīru to ir viegli dabūt ārā. Noliec malā, lai tā pūšas vismaz 2 stundas.

Man tā vislabāk garšoja nākošajā dienā. Jāsaka gan, ka es dabūju tikai vienu gabaliņu, jo pārējais tika lielajam bērnam. :) Receptes autore saka, ka šādu kēksiņu varot likt saldētavā un, kad ir vajadzība, ātri uzsildīt. Gardums gatavs !
Krēmu liku nedaudz, bet tagad varu droši teikt, ka var un vajag likt visu burciņu! Ja jau reiz ir tā izēšanās, tad lai ir tā riktīgi - pa lielam :)



2 komentāri:

Inga teica...

Kādu dienu noteikti Susurmaizi pamēģināsim arī mūsmājās. Jau nojaušu, ka dikti ilgi viņa gan nevarēs glabāties:D

ogumeitene teica...

:) un tad lūdzu dodiet ziņu kā tad gāja ar Susurmaizes tapšanu un ēšanu :)